Par sparģeli
- Fakti par sparģeli
- Sparģeļu audzēšana
- Der zināt
- Interesanti
Kas ir sparģelis?
Sparģeļus, ko mēs ēdam, latīniski sauc Asparagus officinalis. Pastāv vairāk kā 100 zināmas sparģeļu šķirnes, ieskaitot tās, kas ir dekoratīvas un tiek audzētas kā mājas augi. Sparģelis ir daudzgadīgs tauriņziedis, kas, profesionālas kultivēšanas rezultātā, var augt pat desmit vai vairāk gadus, taču pienāk brīdis, kad pats sparģelis izaug tik tievs, ka turpināt tā audzēšanu nav vērts. Tad ir laiks stādīt jaunus augus.
Vēsture
Sparģeļiem kā pirmajiem pavasara vēstnešiem piemīt veselīguma aura. Senie grieķi sparģeļus izmantoja kā medicīniskus augus. Pagatavotas sparģeļu saknes tika izmantotas pret dažādām veselības problēmām – aknām, žultspūslim, nierēm un urīnpūslim. Tika uzskatīts, ka auga lapas un sēklas atvieglo zobu sāpes.
Vairāk
Uzturvērtība
Zaļais sparģelis ir vitamīniem bagāts augs – A vitamīns, C vitamīns un folijskābe. Nozīmīgs ir kālija un cinka daudzums, kā arī citas auga sastāvā esošās bioaktīvās vielas.
Vairāk
Zaļie un baltie sparģeļi
Dabiski sparģeļi ir zaļi, bet dzinumi tiek “izbalināti”, apklājot tos ar augsni. Tieši apklāšana ar augsni ir tas, kas rada atšķirību starp zaļajiem un baltajiem sparģeļiem, jo no sākuma visi sparģeļi ir zaļi. Piemēram, šķirnes, kas Vācijā vai Nīderlandē tiek audzētas kā baltie sparģeļi, Zviedrijā tiek audzētas kā zaļie sparģeļi.
Vairāk
Vīrišķie un sievišķie stādi
Sparģeļiem ir atsevišķi vīrišķie un sievišķie augi. Abiem ir ziedi, bet vīrišķie augi ir lielāki kā sievišķie augi. Ogām līdzīgie augļi, kas rudenī paliek sarkani un tiek izmantoti ziedu kompozīcijās, attīstās tikai sievišķajiem augiem. Taču šie augļi paņem enerģiju no auga, kā rezultātā vīrišķie augi dod 10-15% vairāk ražas. Līdz ar to, audzējot sparģeļus profesionāli, nevis piemājas dārzā, priekšroka pārsvarā tiek dota vīrišķajiem augiem.
Sakņu sistēma
Sparģeļiem ir milzīga sakņu sistēma. Saknes ir kā resni bumbuļaugi, kas augsnē aug horizontāli un no kuriem aug papildus saknes, kā rezultātā pēc dažiem gadiem augs tiek izgrūsts virs zemes. Līdz ar to ļoti nozīmīgs ir pareizs stādīšanas dziļums. Tajā pat laikā saknes aug un izplatās arī apļveidīgi uz visām pusēm. Tievās papildus saknes ir jūtīgas, kas ir viens no iemesliem, kāpēc sparģeļu stādus ir tik grūti pārvietot vai sadalīt.
Augsne
Augsnei jābūt sausai, ar zemu smilšu un dubļu saturu, lai sparģeļu saknes spētu izplesties gan vertikāli, gan horizontāli. Lai audzētu baltos sparģeļus, augsnei jābūt smilšainai, lai ar to varētu apklāt augus. Zaļajiem sparģeļiem labi der arī parastā dārzu augsne. Sparģeļi var augt arī citās augsnēs, taču to kāti aug tievi un ražas ir mazas. Pirms sparģeļu stādīšanas augsne ir jāsagatavo, attīrot to no nezālēm. Pati stādīšana notiek apmēram 40 centimetru dziļumā, uzirdinot zemi ap stādu un iemaisot tajā kompostu, lai palielinātu humusa saturu.
Vietas izvēle
Sparģeļiem vispiemērotākā ir plaša, saulaina vieta. Pat tikai daļēja atrašanās ēnā samazina ražas apjomus. Sparģeļiem patīk karstums, bet tajā pat laikā problēmas nesagādā arī pārziemošana pat aukstos klimatos. Šajā gadījumā gan nevar runāt par lieliem ražas apjomiem. Vietas izvēle ir nozīmīga jau no paša sākuma, jo augiem nepatīk, ja tos pārvieto. Arī zeme, kur iepriekš auguši sparģeļi, nevar tikt kultivēta sparģeļu izmantošanai – ir jāpaiet desmit līdz divdesmit gadiem pirms sparģeļus var stādīt turpat, kur iepriekš.
Stādu izvēle
Sparģeļu audzēšanas pieredze dažādās vietās ir atšķirīga, tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš šķirnes izvēlei. Katrai šķirnei ir savas raksturīgas iezīmes.
Vairāk
Stādīšana
Sparģeļu stādīšanas periods ir no aprīļa līdz jūnija sākumam – tiklīdz zeme vairs nav sasalusi, bet arī nav pārāk izžuvusi. Vispiemērotākais attālums starp stādiem ir no 25 līdz 40 centimetriem, bet starp stādu rindām – no 1,2 līdz 1,5 metriem. Starp stādu rindu un zāli vai žogu jābūt attālumam vismaz 50 līdz 75 centimetri, lai lapām būtu vieta, kur izplesties. Stādu vagām jābūt apmēram 15-16 centimetrus dziļām un 20 centimetrus platām apakšdaļā, lai saknēm būtu, kur izstiepties. Stādi ir jākārto vagās, viens pēc otra, izplešot saknes un apberot augus ar 6-8 centimetru biezu augsnes slāni, lai viss stāds tiktu pilnībā nosegts.
Mēslošana un laistīšana
Sparģeļi ir uzturvielu ziņā prasīgs augs, arī nezāļu augšanu nedrīkst pieļaut, lai nesamazinātu ražu. Stādīšanas gadā augsne ir jāmēslo pirms stādīšanas – 0,5 kilogrami mēslojuma uz 10 kvadrātmetriem augsnes, kā arī vasaras vidū. Vēlāk mēslot vairs nevajadzētu.
Vairāk
Novākšana
Stādīšanas gadā sparģeļiem ir jāļauj augt, neievācot ražu, ja tāda ir. Nākamajā gadā, ja stādi ir labi attīstījušies – vairāk kā 50 centimetrus gari un trekni, var novākt pirmos dzinumus. Jānovāc ir visi dzinumi, pat tievākie, kad tie ir sasnieguši aptuveni 22 centimetru garumu, turklāt tas ir jāizdara pirms pumpuru izplaukšanas. Drīkst griezt maksimums desmit dienas, pēc tam jaļauj augt. Otrajā gadā pēc stādīšanas ražu var novākt visu maiju, trešajā gadā – nedaudz arī jūnijā, bet nākamajos gados – līdz Jāņiem. Lai sparģeļi varētu augt trekni un uzkrātu spēkus nākamajām sezonām, nedrīkst aizmirst par mēslošanu. Pareizi audzējot un uzturot, sparģeļi dos ražu nākamos desmit līdz 15 gadus, iespējams, arī ilgāk.
Kā pareizi uzglabāt sparģeļus?
Sparģeļi ātri bojājas, līdz ar to jāpērk svaigi novākti. Pumpuriem jābūt cietiem, bet kātiem – svaigi grieztiem un elastīgiem.
Vairāk
Vārīšana un pasniegšana
Ja sparģelis ir paredzēts kā uzkoda, uz vienu personu rēķina aptuveni 150 gramus sparģeļu, ja kā piedeva pamatēdienam – aptuveni 250 grami, bet 500 grami, ja sparģeļi ir pamatēdiens.
Vairāk
Kādu vīnu izvēlēties?
Ir dzirdēts, ka ar sparģeļiem neiesaka dzert vīnu, lai gan sparģeļi un vīns ir lieliska kombinācija.
Vairāk
Vai ogas ir indīgas?
Atsevišķām sparģeļu šķirnēm, piemēram, Rambo, uz vasaras beigām izveidojas skaistas, sarkanas ogas, līdz ar to jautājums ir, vai šīs ogas ir indīgas? Ne Zviedrijā, ne Vācijā vai Nīderlandē, kur sparģeļu audzēšana ir ļoti izplatīta, nav reģistrēti gadījumi, kad cilvēki būtu saindējušies, ēdot šīs ogas. Taču, kā norādīts Vācijā izdotā grāmatā par sparģeļiem, pēc šo ogu ēšanas, apēdot vairāk kā desmit ogas, var rasties vēdersāpes vai sākties vemšana. Lai tas pārietu, jādzer daudz ūdens.
Kas par smaku?
Daudzi brīnās, kāpēc urīns tā ož pēc sparģeļu ēšanas. Atbilde ir pavisam vienkārša – tā ir organisma ķīmiska reakcija, jo sparģeļos ir sēru saturošas vielas, taču tas nav novērojams visiem sparģeļu ēdājiem. Aptuveni 20-30 minūtes pēc sparģeļu ēšanas gremošanas procesa rezultātā organismā izdalās sēra smaka. Tas nav nekas bīstams un pāriet dažu stundu laikā.